Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
alunīts
alunīts -a, v.
1.Bāzisko sulfātu grupas minerāls. Alauna akmens.
2.No alumīnija loliļas izgatavots pavediens, kas piešķir drānai spīdumu.
PiemēriTekstilkombinātā "Rīgas audums" radīti vairāki audumi ar jaunu struktūru, izmantojot acetātzīdu un sintētisko šķiedru, kā arī alunītu - metāla diegu, kas piešķir drānai skaistu spīdumu.
Avoti: 1. sējums