amorfs
amorfs -ais; s. -a, -ā
1.fiz. Tāds, kura uzbūve nav kristāliska (par vielu, kuras atomi vai molekulas izvietotas haotiski).
PiemēriDabiskie amorfie ķermeņi.
1.1.pārn. Bez stingras, noteiktas uzbūves, bezveidīgs.
Piemēri..uzvedumā plašā filma.. gala rezultātā izrādījās uzbūvē amorfa, stila negluda.
2.val. Tāda (valoda), kurā vārdi veidoti tikai no saknes, bez afiksiem.
PiemēriAmorfās, izolējošās jeb sakņu valodas.
Avoti: 1. sējums