amorfs
amorfs -ais; s. -a, -ā
1.fiz. Tāds, kura uzbūve nav kristāliska (par vielu, kuras atomi vai molekulas izvietotas haotiski).
PiemēriDabiskie amorfie ķermeņi.
- Dabiskie amorfie ķermeņi.
- Mākslīgie amorfie ķermeņi.
- Amorfais ogleklis.
- Pēc savas iekšējās struktūras dabā minerāli sadalās 2 grupās: 1) kristāliskie minerāli un 2) amorfie minerāli.. Amorfo vielu iekšējā struktūrā elementārdaļiņu stāvoklis nav regulārs, tās novietojušās juceklīgi.
1.1.pārn. Bez stingras, noteiktas uzbūves, bezveidīgs.
Piemēri..uzvedumā plašā filma.. gala rezultātā izrādījās uzbūvē amorfa, stila negluda.
- ..uzvedumā plašā filma.. gala rezultātā izrādījās uzbūvē amorfa, stila negluda.
2.val. Tāda (valoda), kurā vārdi veidoti tikai no saknes, bez afiksiem.
PiemēriAmorfās, izolējošās jeb sakņu valodas.
- Amorfās, izolējošās jeb sakņu valodas.
Avoti: 1. sējums