Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
amorfums
amorfums -a, v.; parasti vsk.; fiz.
Vispārināta īpašība → amorfs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriSveķu amorfums.
Avoti: 1. sējums