Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
anabioze
anabioze -es, s.; parasti vsk.; biol.
Organisma stāvoklis, kurā līdz minimumam palēninās vielmaiņa un izbeidzas dzīvības izpausmes.
PiemēriKukaiņu anabioze.
Avoti: 1. sējums