Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
antracīts
antracīts -a, v.; parasti vsk.
Akmeņogles ar lielu siltumspēju.
PiemēriAntracīta slānis.
  • Antracīta slānis.
  • Antracīta raktuves.
  • Antracīts ir stipri ciets, krāsa melna, intensīvs metālisks spīdums, šķeļot veido gabalus ar asām šķautnēm.
  • ..kapteinis plēsa no kaudzes lielos antracīta gabalus un svieda ārā no dobuma [kuģa bunkurā].
Avoti: 1. sējums