Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
apšūt
apšūt -šuju, -šuj, -šuj, pag. -šuvu; trans.
1.Piešūt visapkārt.
PiemēriAr ādu apšūti velteņi.
1.1.Šujot noklāt (ko ar ko).
PiemēriApšūt somiņu ar pērlītēm.
1.2.Šujot izveidot (piemēram, rakstu ap ko). Šujot nostiprināt (ko).
PiemēriApšūt galdautam gar malām cauro vīli.
2.Pašūt visu nepieciešamo (daudziem vai visiem).
PiemēriApšūt visu māju.
3.Noklāt (ar dēļiem vai kādu citu materiālu) un nostiprināt.
PiemēriApšūt griestus ar finiera plāksnēm.
Avoti: 1. sējums