aptaisīt
aptaisīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.; sar.
1.Izveidot (ap ko, kam apkārt).
PiemēriAptaisīt sētu ap dārzu.
1.1.Norobežot (ar ko).
Piemēri..mums nebija grūti [ganīt], jo mežmalas labības lauki gandrīz visur aptaisīti ar sētiņu, ganības purvu no pļavām atdalīja paplats grāvis..
Avoti: 1. sējums