apbadīt
apbadīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Apstrādāt, izdurot caurumus (visapkārt).
PiemēriApbadīt pastalas, lai var auklas ievērt.
1.1.sar. Iespiest, iebakstīt (ko visapkārt, parasti kādā spraugā). Apbakstīt.
PiemēriApbadīt segu, lai gulētājam netiek vēsums klāt.
2.parasti 3. pers.; reti Sabadīt, nobadīt (daudzus vai visus).
PiemēriTāds nikns auns var apbadīt bērnus.
Avoti: 1. sējums