Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
apbīdīt
apbīdīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
Bīdot apvirzīt (ap ko, kam apkārt). imperf. Bīdīt apkārt.
PiemēriApbīdīt krēslus ap galdu.
Avoti: 1. sējums