Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
apdomīgs
apdomīgs -ais; s. -a, -ā
apdomīgi apst.
1.Tāds, kas rīkojas ar apdomu. Piesardzīgs, uzmanīgs.
PiemēriApdomīgs cilvēks.
  • Apdomīgs cilvēks.
  • "Es biju ļoti apdomīgs, savos spriedumos, es visu prasīju melnu uz balta, un tas man bieži nejāva skatīties tālāk un drošāk.." [Stāsta vecs kapteinis.]
1.1.Tāds, kurā izpaužas apdoma, piesardzība.
PiemēriApdomīgi vārdi.
  • Apdomīgi vārdi.
  • Apdomīga izturēšanās.
  • Apdomīga rīcība.
  • ..prokurors Nāts gandrīz skrēja.. Apmierinājās un iesāka iet apdomīgiem soļiem tikai tad, kad nonāca kādas lielas un daudzkorpusainas ēkas krēslā. Šī ēka bija cietums.
  • Sirmais rakstnieks.. nosēžas pie bieza rokrakstu saiņa, pārlasa iepriekšējā dienā uzrakstīto un lēniem, apdomīgiem spalvas vilcieniem uz papīra atzīmē jaunus secinājumus un domu gājienus.
  • Kaut kas līdzīgs bija Jēkaba un Martas ārējā izskatā...pat roku kustības lēnas, apdomīgas, tomēr spēka pilnas.
Avoti: 1. sējums