Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
apdullināt
apdullināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Radīt apziņas traucējumus (ar sitienu, triecienu).
PiemēriSpējš [policista] dūres trieciens sejā Bobi vai apdullināja.
1.1.Radīt samaņas traucējumus (dzīvniekiem ar sitienu, triecienu).
PiemēriStrādnieki ar āķiem zvejoja.. stores, apdullināja ar rungas belzienu un iemeta celtņa sietā.
2.Radīt apziņas traucējumus (ar indīgām vielām u. tml.).
Piemēri..Voldis atkal piedzērās. Aiz skaidra aprēķina viņš apdullināja sevi un palika uz brīdi par idiotu.
2.1.Radīt apziņas traucējumus (par stipru troksni).
PiemēriVai esat kādreiz bijis arktiskā sniegputenī? ..Auri apdullina, tu zaudē jebkuru sajēgu par virzienu, bet ceļa atpakaļ vairs nav.
3.Ietekmēt (piemēram, domas, uzskatus) ar nepareizām, kaitīgām mācībām, idejām u. tml.
Piemēri..[progresīvā zinātniskā literatūra] atskaidroja galvu dažam kroņa skolā apdullinātam ģimnāzistam un reālskolniekam..
Avoti: 1. sējums