Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
apdūmēt
apdūmēt parasti 3. pers., -ē, pag. -ēja (retāk -dūma, 1. konj.); intrans.; reti
Pārvilkties, pārklāties ar dūmiem, dūmaku.
PiemēriApdūmējusi saule jau nogrimst aiz Podnieku kalna..
Avoti: 1. sējums