apdūmēt
apdūmēt parasti 3. pers., -ē, pag. -ēja (retāk -dūma, 1. konj.); intrans.; reti
Pārvilkties, pārklāties ar dūmiem, dūmaku.
PiemēriApdūmējusi saule jau nogrimst aiz Podnieku kalna..
- Apdūmējusi saule jau nogrimst aiz Podnieku kalna..
- Pamale apdūmējusi.
- Ganu Andrs papuvē cauru dienu dedzināja Galiņa sakrautās zaru gubas.. Apdūma visi Brīviņu lauki, liela un laiska saule brida pa sārtenu miglāju..
Avoti: 1. sējums