Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
apelācija
apelācija -as, s.
1.Vēršanās (pie kā) pēc atbalsta, padoma.
PiemēriApelācija pie sabiedriskās domas.
  • Apelācija pie sabiedriskās domas.
2.neakt. Buržuāziskajā tiesvedībā – sprieduma pārsūdzēšana augstākas instances tiesā, kam ir tiesības no jauna izskatīt lietu pēc būtības.
PiemēriApelācijas sūdzība.
  • Apelācijas sūdzība.
  • Apelācijas tiesas.
  • Iztiesāt lietu apelācijas kārtībā.
  • Apelācijas termiņš.
  • Taču [apsūdzētā] aizstāvis paziņojis, ka viņš iesniegšot sūdzību apelācijas tiesā [Vīnē].
Avoti: 1. sējums