apgarotība
apgarotība -as, s.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → apgarots, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriMākslinieka apgarotība.
- Mākslinieka apgarotība.
- Skatiena apgarotība.
- Viņa [vitrāžista] radītie tēli.. vienmēr, mākslinieka karstās sirds sasildīti, gūst apgarotību un poētisku skaistumu.
- Viņš [gleznotājs] cilvēkā prot saskatīt un pārliecinoši interpretēt cildeno, garīgi nozīmīgo. Viņa ota prot atraisīt cilvēka apgarotību un iekšējo harmoniju.
Avoti: 1. sējums