apguldīt
apguldīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Novietot guļus. Nolikt gulēt.
PiemēriApguldīt ievainoto.
- Apguldīt ievainoto.
- Māte viņu [aizmigušo bērnu] viegli uzcēla, aiznesa vietiņā un apguldīja.
- Martu [meiteni] apguldījusi, Anna nokāpa zemē, viņa vēl gribēja drusku pastaigāt pa mežmalu.
- Pagalam nogurušu, sarkanām acīm, asaru svītrām strīpainu seju viņu aizvadīja uz guļamistabu un apguldīja. Viņa tūliņ aizmiga, dziļā, mierīgā miegā.
- Guna [Normundam]: Tik neaizej, ak, pagaidi, es tevi Ar skūpstiem apguldīšu un ar smiekliem Kā cīruļdziesmām rītos modināšu.
1.1.pārn. Apbedīt, apglabāt.
PiemēriSaranskā mums brāļu kapā Anna Lūse [komisāre] apguldīta.
- Saranskā mums brāļu kapā Anna Lūse [komisāre] apguldīta.
Avoti: 1. sējums