apgānīt
apgānīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Aptraipīt, notriept ar netīrumiem. Arī izpostīt, nopostīt (parasti aiz ļaunuma).
Piemēri..ar tādām netīrām rokām apgānīs visu papīru.
- ..ar tādām netīrām rokām apgānīs visu papīru.
- Izgāztiem žoga stabiņiem, nocirsto koku celmiem, sapostīts un apgānīts ostas ceļa malā [pēc kara] ēnoja Viestura dārzs..
2.Apkaunot (ko cēlu, labu). Aptraipīt.
PiemēriApgānīt zvērestu.
- Apgānīt zvērestu.
- Manu vārdu tu apgānīji ar visriebīgākiem traipiem, es biju zvērs un nelietis savu līdzcilvēku acīs. Ļaunas aizdomas un tumšu neuzticību tu sēji pret mani.. [Saka Oskars sludinātājam.]
- Roberts jau domās diktēja mašīnrakstītājai: «Jūsu [sievas] grēcīgā un nekorektā izturēšanās apgāna manas laulības godu ..»
- ..negods apgāna mūs visus..
2.1.Necienīgi izturēties (pret ko cienījamu, svētu).
PiemēriApgānīt kapu, nolaužot ziedus.
- Apgānīt kapu, nolaužot ziedus.
2.2.neakt. Izturēties zaimojoši, neatbilstoši reliģiskajām normām.
PiemēriApgānīt baznīcu.
- Apgānīt baznīcu.
Avoti: 1. sējums