Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
apjauda
apjauda -as, s.; parasti vsk.; reti
Apjausma.
PiemēriJo ilgāk [Andrs] Vaineļos nodzīvoja, jo svešāks tur palika. Ne mazākā apjauda neradās, ka pašam arī kaut kas piederētu un ka nākotne tur kaut ko solītu.
Avoti: 1. sējums