apkaunojums
apkaunojums -a, v.; parasti vsk.
Rezultāts → apkaunot.
PiemēriJācieš apkaunojums.
- Jācieš apkaunojums.
- Karsts apkaunojuma vilnis Laiķi svieda kā bezdibenī.
- Par savu vieglprātīgo rīcību Imantam beigās nākas ciest un piedzīvot publisku apkaunojumu.
Avoti: 1. sējums