apkauties
apkauties tikai dsk., -kaujamies, pag. -kāvāmies; refl.; sar.
Nonāvēt citam citu (par daudziem cilvēkiem).
Piemēri«Kaut šis nu būtu pēdējais kautiņš. Kāds tur gan prāts - iet [karā] un apkauties simtiem un tūkstošiem ..» [Saka māte.]
Avoti: 1. sējums