apnicīgs
apnicīgs -ais; s. -a, -ā
apnicīgi apst.
Tāds, kas ātri apnīk. Garlaicīgs, vienmuļš.
PiemēriApnicīgs cilvēks.
- Apnicīgs cilvēks.
- Apnicīgs ceļš.
- Apnicīgs troksnis.
- Apnicīgi sīc ods.
- Tas bija apnicīgs ceļojums. Stundām ilgi gar vilciena logiem slīdēja vienmuļas ainavas.
- Dienas bija apnicīgi vienādas: drēgnas, pelēkas, dubļainas.
- ..Līņāja vēss, sīks, apnicīgs lietus.
Avoti: 1. sējums