applūkt
applūkt -pluču, -plūc, -plūc, pag. -plūcu; trans.; reti
1.Plūcot izraut (visapkārt vai vairākās vietās). Noplūkt.
PiemēriApplūkt pīpenei ziedlapiņas.
1.1.Noplūkt (daudzus vai visus ziedus, augus).
PiemēriApplūkt visas puķes.
1.2.Plūcot padarīt tukšu, kailu (piemēram, kādu vietu, koku).
Piemēri..Dāviene [nātres plūcot] bija applukuši visas dārziņa sētmales..
Avoti: 1. sējums