Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
applukt
applukt parasti 3. pers., -plūk, pag. -pluka; intrans.
1.Plūkot zaudēt krāsu.
PiemēriKrāsainais audums vārot applucis.
1.1.reti Nokrāsoties, sakrāšoties (piemēram, mazgājot ko kopā ar krāsainu audumu).
PiemēriMazgājot kopā ar krāsainu veļu, linu dvieļi applukuši.
2.pareti Tikt applaucētam.
PiemēriKarstā ūdenī applūk rokas.
Avoti: 1. sējums