Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
applukt
applukt parasti 3. pers., -plūk, pag. -pluka; intrans.
1.Plūkot zaudēt krāsu.
PiemēriKrāsainais audums vārot applucis.
  • Krāsainais audums vārot applucis.
1.1.reti Nokrāsoties, sakrāšoties (piemēram, mazgājot ko kopā ar krāsainu audumu).
PiemēriMazgājot kopā ar krāsainu veļu, linu dvieļi applukuši.
  • Mazgājot kopā ar krāsainu veļu, linu dvieļi applukuši.
2.pareti Tikt applaucētam.
PiemēriKarstā ūdenī applūk rokas.
  • Karstā ūdenī applūk rokas.
  • Rokas.. applukušas.
Avoti: 1. sējums