applaucēt
applaucēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Apliet ar (karstu, parasti verdošu) šķidrumu vai iegremdēt tajā.
PiemēriZaļās [skābeņu] lapas.. jāapplaucē ar verdošu ūdeni..
- Zaļās [skābeņu] lapas.. jāapplaucē ar verdošu ūdeni..
- Ja plūmes vāra ar miziņu un kauliņiem, tad tās.. applaucē, iegremdējot ar sietu karstā ūdenī..
- Kafiju nedrīkst vārīt, lai tā nezaudētu aromātu; tā tikai jāapplaucē..
2.Pakļaut (ko) karsta šķidruma, tvaika vai kodīgu vielu iedarbībai.
PiemēriApplaucēts pirksts.
- Applaucēts pirksts.
- Applaucēt rokas ar sērskābi.
- ..es kritu. Tas nu vēl būtu tīrais nieks, ja negadītos turpat spainis ar karstu ūdeni, kurā neviļus iegrūdu roku gandrīz līdz elkonim un applaucēju.
- Manteļa fabrikā, katlam plīstot, applaucēja kurinātāju, pēc trijām dienām slimnīcā un pusotras nedēļas pēc kāzām to glabāja Braslas nabagu kapos līdzās tēvam.
Avoti: 1. sējums