applaucēties
applaucēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos
Refl. → applaucēt2.
PiemēriBērns applaucējies.
- Bērns applaucējies.
- Viegli applaucēties.
- ..[pirtī] nedrīkstēja stāvēt pretī krāsns caurumam: kad meta garu, tad varot applaucēties.
- ..mazā māšele applaucējās ar verdošu ūdeni, un sanitārs to cēla ātrās palīdzības mašīnā..
Avoti: 1. sējums