apsēst
apsēst parasti pag., -sēdu, -sēdi, -sēda.
1.trans. Sadrūzmēties, sablīvēties (pie kā, kam apkārt).
PiemēriSalasījušies pūlī, bezbiļetnieki jau krietnu laiku pirms sacensību sākuma.. apsēda visas ieejas. Tie, kam bija biļetes,.. zālē varēja iekļūt tikai ar lielām grūtībām..
- Salasījušies pūlī, bezbiļetnieki jau krietnu laiku pirms sacensību sākuma.. apsēda visas ieejas. Tie, kam bija biļetes,.. zālē varēja iekļūt tikai ar lielām grūtībām..
1.1.Apstāt, aplenkt.
PiemēriApsēst stāstītāju.
- Apsēst stāstītāju.
- Kalvicu Andrs ar saviem biedriem jau labu brīdi sēdēja klajā laukumiņā. Kā parasts, arī šodien viņu apsēduši jaunieši, ar tiem viņam vienmēr vēl veicās vislabāk.
- Masa [ķēve] atkal no ceļa gravas uznākusi sētsvidus maurā, un Osienes bērni to apsēduši.
2.trans. Iemitināties lielā daudzumā (parasti nodarot ko ļaunu). Uzmākties lielā daudzumā (nodarot ko ļaunu).
Piemēri..Smits izvadīja Vilni pa žurku un sikspārņu apsēsto pili.
- ..Smits izvadīja Vilni pa žurku un sikspārņu apsēsto pili.
- Dažs [arestants] iekliedzās pa miegam un pielēca kājās. Cits vāļājās ņurdēdams un kasījās, parazītu apsēsts.
- pārn. ..vēl nesen tirgotāju un kapitālistu ekspluatētie, politisku spekulantu apsēstie jūras ļaudis [zvejnieki] kopā ar visu tautu cēlušies lielai un gaišai dzīvei.
3.trans. Pārņemt savā varā. Uzmākties (par neveiksmēm, nelaimēm u. tml.). Neatlaidīgi nodarbināt (par domām, jautājumiem u. tml.).
PiemēriEsmu kā šī nemiera apsēsts. Klaiņoju pa dārzu no vienas vietas uz otru.
- Esmu kā šī nemiera apsēsts. Klaiņoju pa dārzu no vienas vietas uz otru.
- Mute pavērās, lai pilnā kaklā pasmietos par visām tām fantāzijām, kas viņu [dzejnieku] apsēdušas kā tādas nelāga masalas.
- ..atnāca Beiziķis, sadrūmis un nelabas omas apsēsts.
Stabili vārdu savienojumi
- (Kā) apsēsts, arī kā velna (arī nelabā, sātana) apsēsts sar. — 1. Saka, ja kāds vienmēr cieš neveiksmes (vienā un tai pašā veidā), ja bieži atgadās kas nevēlams, ja nevar atbrīvoties no kā.2. Saka, ja kādu pilnīgi pārņēmusi, tur savā varā kāda doma, ideja, darbība.
3.1.Noburt.
PiemēriKad maize reizi no reizes apdeg krāsnī, kad.. aitām ziemas vidū vilna iet nost,.. tad katram saprotams, ka māja ir apsēsta..
- Kad maize reizi no reizes apdeg krāsnī, kad.. aitām ziemas vidū vilna iet nost,.. tad katram saprotams, ka māja ir apsēsta..
4.intrans.; reti Apsēsties, nosēsties.
PiemēriEs apsēdu raudādama Straujupītes maliņā..
- Es apsēdu raudādama Straujupītes maliņā..
- Sētā.. [apcietināto] iegrūda pusguļus@m vāģos, uzmeta segu kā mironim, apsēda tam apkārt un brauca.
4.1.trans.
PiemēriLielajā istaba vīri bija apsēduši vienu galda galu, cilāja alus glāzes un ar dakšiņām durstīja galerta gabalus.
- Lielajā istaba vīri bija apsēduši vienu galda galu, cilāja alus glāzes un ar dakšiņām durstīja galerta gabalus.
5.trans.; novec. Aplenkt (par karaspēku).
PiemēriNāca sveši ienaidnieki, Viņas [Saules meitas] pili apsēda. Pašu viņu projām veda, Sēja grūtā verdzībā.
- Nāca sveši ienaidnieki, Viņas [Saules meitas] pili apsēda. Pašu viņu projām veda, Sēja grūtā verdzībā.
- Acīm redzams, visi ceļi no šejienes apsēsti. Abi bēgļi saprata, ka glābiņa viņiem nav.
Avoti: 1. sējums