apsardze
apsardze -es, dsk. ģen. -džu, s.
1.Viens vai vairāki cilvēki, kam uzdots apsargāt (kādu objektu). Neliela karavīru grupa, kas apsargā (kādu objektu).
PiemēriBruņota apsardze.
- Bruņota apsardze.
- Apsardze pie ieejas rūpnīcā.
- Apsardzes kareivis.
- ..ostas apsardzes izsaukta, piebrauca robežsargu ātrlaiva..
- Pirmais viņu pamanīja snaiperis Raibais, kas stāvēja apsardzes postenī.
- Apsardze, septiņi automātiem bruņoti vācieši, šķita, jutās visai droši, un apkārtne tiem aizdomas neradīja.
2.Darbība → apsargāt. Apsargāšana.
PiemēriRūpnīcas apsardze uzticēta strādniekiem.
- Rūpnīcas apsardze uzticēta strādniekiem.
- Apsardzes dienests.
- ..[Leinasars] nokļuvis kādā tiltu un ūdenstransporta apsardzes iestādē.
Avoti: 1. sējums