apsardze
apsardze -es, dsk. ģen. -džu, s.
1.Viens vai vairāki cilvēki, kam uzdots apsargāt (kādu objektu). Neliela karavīru grupa, kas apsargā (kādu objektu).
PiemēriBruņota apsardze.
2.Darbība → apsargāt. Apsargāšana.
PiemēriRūpnīcas apsardze uzticēta strādniekiem.
Avoti: 1. sējums