apsarkt
apsarkt parasti 3. pers., -sarkst, pag. -sarka; intrans.
1.Kļūt sārtam, iesarkanam (no virspuses).
PiemēriMākoņi apsarkst saulrietā.
1.1.Iekaist (par acīm, plakstiem).
PiemēriAr katru dienu Ārija kļuva vājāka un bālāka, plaksti viņai apsarka no bezmiega..
Avoti: 1. sējums