Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
apslāpt
apslāpt parasti 3. pers., -slāpst, pag. -slāpa; intrans.
1.Gaisa trūkuma dēļ apdzist.
PiemēriKrāsnī uguns apslāpusi.
  • Krāsnī uguns apslāpusi.
1.1.Pārstāt darboties (par iekšdedzes dzinēju).
Piemēri..automobilis.. nosvērās uz sāniem. Motors iesprauslojās pāris reižu un apslāpa. Iedarbināt to ar starteri neizdevās.
  • ..automobilis.. nosvērās uz sāniem. Motors iesprauslojās pāris reižu un apslāpa. Iedarbināt to ar starteri neizdevās.
1.2.pārn. Kļūt vājākam (par spēku, gribu, interesi).
PiemēriViņā no jauna pamodās apslāpusī enerģija..
  • Viņā no jauna pamodās apslāpusī enerģija..
2.Gaisa trūkuma dēļ iet bojā (par daudziem vai visiem). Noslāpt.
PiemēriCālēni grozā apslāpuši.
  • Cālēni grozā apslāpuši.
3.Kļūt nedzirdamam vai vāji dzirdamam.
PiemēriGribēja saukt, bet balss apslāpa istabiņā.
  • Gribēja saukt, bet balss apslāpa istabiņā.
  • Grīda ar lupatsegu noklāta, soļu troksnis uz tās pavisam apslāpa.
3.1.Par skaņu (kuru nomāc cita skaņa).
Piemēri..[strādnieki fabrikā] kļuva varen nemierīgi. Sacēlās tāda vārdu vētra, ka tajā apslāpa pat mašīnu rūkoņa.
  • ..[strādnieki fabrikā] kļuva varen nemierīgi. Sacēlās tāda vārdu vētra, ka tajā apslāpa pat mašīnu rūkoņa.
Avoti: 1. sējums