apsvīdums
apsvīdums -a, v.; parasti vsk.
Rezultāts → apsvīst2. Mitrums (uz priekšmeta virsmas), kas radies, (priekšmetam) apsvīstot.
PiemēriEs stāvu istabā pie loga. Es ar roku novelku no rūts rīta apsvīdumu. Stikls ir tik auksts kā ledus.
Avoti: 1. sējums