apvīt
apvīt -viju, -vij, -vij; pag. -viju; trans.
1.Vijot apņemt (ar ko).
PiemēriApvīt portretu ar mētrām.
1.1.Vijot (ap ko, kam apkārt), apņemt.
Piemēri..matus tā bija sapinuši bizēs un apvijusi lielos ripuļos ap galvu.
1.2.Apņemt, aptvert (parasti rokas ap ko).
PiemēriMilvija lēni piegāja Jānim klāt, pacēlās uz pirkstgaliem, apvija rokas tam ap kaklu un uzspieda lūpas uz viņa vaiga.
1.3.Apņemt, aptvert (par rokām).
Piemēri..mātes rokas apvija viņa [dēla] kaklu. «Ludi, nu tu esi mājās!» viņa elsoja.
1.4.Vijoties, lokoties apņemt, aptvert (par liesmām, dūmiem).
PiemēriLiesmas pletās un plaka, apvija pagales ciešā un karstā skāvienā, skraidīja pa šķilām..
1.5.Būt novietotam, atrasties tā, ka cieši apņem, iekļauj (ko) — parasti par ceļiem, upēm.
PiemēriCeļš apvij birzi.
Avoti: 1. sējums