apvīties
apvīties -vijos, -vijies, -vijas, pag. -vijos; refl.
1.Vijoties apņemt (visapkārt, no visām pusēm).
PiemēriVīnogulājs apvijies ap koka stumbru.
- Vīnogulājs apvijies ap koka stumbru.
- ..bangojošais okeāns norāva kādu aparātu, kura trose draudēja apvīties ap kuģa skrūvi.
- Siksna [kuļmašīnai] skrēja.. viegli kā vijīga čūska: apvijās ap vienu riteni, ap otru un meta loku tālāk..
- pārn. Anitas acis bija stīvi pievērstas vīra mutei, ap kuru vienā mirklī bija apvijusies cieti un nežēlīgi vaibsti.
- pārn. Apvijas agrīns rudens Ap manas birzītes vidukli..
1.1.Tikt apņemtam (ar ko vijīgu).
PiemēriMājas sienas apvijušās ar efeju stīgām.
- Mājas sienas apvijušās ar efeju stīgām.
1.2.Apņemt (par liesmām, dūmiem).
PiemēriDūmi apvijas ap zariem.
- Dūmi apvijas ap zariem.
1.3.Apskaut.
PiemēriRokas apvijas ap kaklu.
- Rokas apvijas ap kaklu.
- Viņa [meitenīte] pieskrēja mums klāt un, apvijusies tievajām rociņām Viktoram ap kaklu, neizpratnē un bailēs skatījās svešā tēvoča labsirdīgajā sejā..
1.4.Būt novietotam, atrasties (cieši ap ko, kam apkārt) – parasti par ceļiem, upēm.
PiemēriCeļš apvijas ap kalnu.
- Ceļš apvijas ap kalnu.
Avoti: 1. sējums