apvīties
apvīties -vijos, -vijies, -vijas, pag. -vijos; refl.
1.Vijoties apņemt (visapkārt, no visām pusēm).
PiemēriVīnogulājs apvijies ap koka stumbru.
1.1.Tikt apņemtam (ar ko vijīgu).
PiemēriMājas sienas apvijušās ar efeju stīgām.
1.2.Apņemt (par liesmām, dūmiem).
PiemēriDūmi apvijas ap zariem.
1.4.Būt novietotam, atrasties (cieši ap ko, kam apkārt) — parasti par ceļiem, upēm.
PiemēriCeļš apvijas ap kalnu.
Avoti: 1. sējums