Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
apvīlēt2
apvīlēt [apvī̀lēt] -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
Nošūt vīli (gar malu). Apšujot (ko), izveidot vīli.
PiemēriApvīlēt kabatas lakatiņus.
Avoti: 1. sējums