apvīt
apvīt -viju, -vij, -vij; pag. -viju; trans.
1.Vijot apņemt (ar ko).
PiemēriApvīt portretu ar mētrām.
- Apvīt portretu ar mētrām.
- Madara nolauž mežābeles zaru, paņem turpat zālē nomesto Andra cepuri, apvij to ar mežābeles ziediem.
- Anna purina galvu, ko apvij kuplo matu garās pīnes.
- pārn. Ar cildenu kaujas slavu apvīti 43. gvardes latviešu strēlnieku Rīgas divīzijas kaujas karogi.
1.1.Vijot (ap ko, kam apkārt), apņemt.
Piemēri..matus tā bija sapinuši bizēs un apvijusi lielos ripuļos ap galvu.
- ..matus tā bija sapinuši bizēs un apvijusi lielos ripuļos ap galvu.
1.2.Apņemt, aptvert (parasti rokas ap ko).
PiemēriMilvija lēni piegāja Jānim klāt, pacēlās uz pirkstgaliem, apvija rokas tam ap kaklu un uzspieda lūpas uz viņa vaiga.
- Milvija lēni piegāja Jānim klāt, pacēlās uz pirkstgaliem, apvija rokas tam ap kaklu un uzspieda lūpas uz viņa vaiga.
1.3.Apņemt, aptvert (par rokām).
Piemēri..mātes rokas apvija viņa [dēla] kaklu. «Ludi, nu tu esi mājās!» viņa elsoja.
- ..mātes rokas apvija viņa [dēla] kaklu. «Ludi, nu tu esi mājās!» viņa elsoja.
1.4.Vijoties, lokoties apņemt, aptvert (par liesmām, dūmiem).
PiemēriLiesmas pletās un plaka, apvija pagales ciešā un karstā skāvienā, skraidīja pa šķilām..
- Liesmas pletās un plaka, apvija pagales ciešā un karstā skāvienā, skraidīja pa šķilām..
1.5.Būt novietotam, atrasties tā, ka cieši apņem, iekļauj (ko) – parasti par ceļiem, upēm.
PiemēriCeļš apvij birzi.
- Ceļš apvij birzi.
- Aiz mājas bija slaidi bērzi, bet aiz bērziem lejā pakalnu puslokā apvija upe.
Avoti: 1. sējums