Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
apzvērēt
apzvērēt -zvēru, -zvēri, -zvēr, pag. -zvērēju; trans.
Apliecināt (parasti ar zvērestu).
PiemēriApzvērēt ar goda vārdu.
  • Apzvērēt ar goda vārdu.
  • ..es jums varu apzvērēt, ka viss tā ir, kā jums esmu stāstījis!
  • ..liekot roku uz sirds, varu apzvērēt, ka tādas skaņas savā mūžā dzirdēju pirmo reizi.
  • Andžs Kamēr saimnieks mājā... neviena [degvīna] pile nav karsējusi Roplaiņu vīriešu lūpas To es pliks ar trim zvērestiem varu apzvērēt.
Avoti: 1. sējums