Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
aristokrātija
aristokrātija -as, s.; parasti vsk.
1.Augstākais, privileģētais valdošās šķiras slānis (antagonistisku šķiru sabiedrībā). Dižciltīgie, augstmaņi.
PiemēriAristokrātijas privilēģijas.
  • Aristokrātijas privilēģijas.
1.1.pārn. Šķiras, sociālas vai sabiedriskas grupas privileģētā daļa.
Piemēri..noteikti nosakāma.. lugas personāžu izcelsme. Tie pieder pie latviešu sabiedrības virsotnēm, finansu aristokrātijas, mantīgās buržuāzijas.
  • ..noteikti nosakāma.. lugas personāžu izcelsme. Tie pieder pie latviešu sabiedrības virsotnēm, finansu aristokrātijas, mantīgās buržuāzijas.
Stabili vārdu savienojumiStrādnieku aristokrātija.
  • Strādnieku aristokrātija Kapitālistiskajās zemēs - kvalificēto strādnieku daļa, kas atrodas privileģētos apstākļos.
2.vēst. Valsts iekārta, kurā vara pieder dižciltīgajām dzimtām.
PiemēriSpartas aristokrātija.
  • Spartas aristokrātija.
Avoti: 1. sējums