artilērija
artilērija -as, s.; parasti vsk.
1.Ieroču šķira, kuras daļu un apakšvienību apbruņojumā ir lielgabali, haubices, mortīras, mīnmetēji, šaušanas koriģēšanas līdzekļi, kā arī attiecīgie transportlīdzekļi.
PiemēriArtilērijas pulks.
- Artilērijas pulks.
- Toreiz viņš bija artilērijas kapteinis..
2.Šīs ieroču šķiras ieroču kopums.
PiemēriTālšāvēja artilērija.
- Tālšāvēja artilērija.
- Prettanku artilērija.
- Reaktīvā artilērija.
- Artilērijas uguns.
- Artilērijas šāviņš.
- Artilērijas zalve.
- Artilērijas brāzmainā apšaude rimusies, mazāko ieroču kaujas troksnis liekas pienācis tuvāk.
- Artilērijas kanonāde dārdēja spēcīgāk nekā naktī..
Stabili vārdu savienojumiKrasta artilērija. Smagā artilērija.
- Krasta artilērija — Artilērija ko uzstāda cīņai ar pretinieka kara kuģiem, kā arī piekrastes apsardzībai un savu karakuģu darbības atbalstīšanai.
- Smagā artilērija — Šādi ieroči, kuru kalibrs ir lielāks par 150 milimetriem.
- Smagā artilērija idioma — sar. Svarīgi, arī neatspēkojami argumenti.
- Vieglā artilērija — Šādi ieroči, kuru kalibrs ir mazāks par 350 milimetriem.
3.Zinātnes nozare, kas pētī lielgabalu, haubiču, mortīru, mīnmetēju konstruēšanu un izmantošanu.
PiemēriArtilērijas speciālists.
- Artilērijas speciālists.
- Artilērijas teorija.
Avoti: 1. sējums