arājs
arājs -a, v.
1.Cilvēks, kas ar zemi (ar zirgu).
PiemēriVagu pēc vagas dzen arāji. Aiz zirga un arāja arvien platāka stiepjas uzartās zemes josla - spīdīga un melna maija saulē.
- Vagu pēc vagas dzen arāji. Aiz zirga un arāja arvien platāka stiepjas uzartās zemes josla - spīdīga un melna maija saulē.
- Viņš [milzis] meta līkumu, kur arājs ara un gani ganīja.
- Pusnaktī drusku nosnaudusies, [lakstīgala] dziedāja atkal - dziedāja, kamēr arājs nāca tīrumā art..
1.1.poēt. Zemkopis.
PiemēriEs, padomju zeme, tavs arājs Un arī tavs kareivis.
- Es, padomju zeme, tavs arājs Un arī tavs kareivis.
- Līdz dienestam Jautris bija zvejnieks, tāpat kā tēvs un brālis. Pie jūras arāju dzīves arī viņš pieradis jau no mazotnes.
Stabili vārdu savienojumiJūras arājs.
- Jūras arājs — Zvejnieks.
Avoti: 1. sējums