Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
asinssuns
asinssuns -suņa, v.
1.Suns, kas apmācīts uzbrukt un kost cilvēkam.
PiemēriApsardze [koncentrācijas nometnē] tur.. asinssuņus.
1.1.pārn. Asinskārs cilvēks. Slepkava.
PiemēriLatviešu tautas labākie dēli nav pacēluši ieroci pret saviem brāļiem, tie cīnās kopā ar viņiem pret Hitlera asinssuņiem.
Avoti: 1. sējums