Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
asistents
asistents -a, v.
asistente -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Speciālista palīgs. Darbības galvenā, atbildīgā veicēja palīgs.
PiemēriAsistenta pienākumi.
2.Aptiekas darbinieks, kas pēc receptes pagatavo zāles.
PiemēriKad receptes sakrājušās jau vairākas, tās ar liftu uzsūta otrajā stāvā, asistentu telpā. Šeit asistentes izgatavo zāles pēc.. receptēm.
3.Zinātniskais nosaukums, ko Padomju Savienībā piešķir augstāko mācību iestāžu pasniedzējiem.
PiemēriVēstures katedras asistents.
Avoti: 1. sējums