atbaidīt
atbaidīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Baidot panākt, ka attālinās. Aizbaidīt.
PiemēriĪsti makšķernieki ir lieli klusētāji - runāšana atbaidot zivis.
- Īsti makšķernieki ir lieli klusētāji - runāšana atbaidot zivis.
- Ar rotām saistās arī dažādi tautas ticējumi. Tā, piemēram, ticēja, ka piekaru skanēšana atbaida ļaunus garus.
2.Radot nepatiku, bailes, atsvešināt.
PiemēriNo citiem māju ļaudīm viņa sāka sargāties arvienu vairāk. Viņai likās, ka katrā būtu pamanāma daļa no tā riebīgā, kas viņu tā atbaidīja no saimnieka.
- No citiem māju ļaudīm viņa sāka sargāties arvienu vairāk. Viņai likās, ka katrā būtu pamanāma daļa no tā riebīgā, kas viņu tā atbaidīja no saimnieka.
Avoti: 1. sējums