Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
atbirums
atbirums -a, v.
1.vsk. Rezultāts → atbirt.
PiemēriGraudu atbirums.
  • Graudu atbirums.
2.vsk. Tā kolektīva daļa, kas neturpina pasākto.
PiemēriStudentu atbirums pēc eksāmena.
  • Studentu atbirums pēc eksāmena.
  • Mācību gadā kursantu atbirums nebija liels.
  • ..tiek darīts viss,.. lai nerastos tādas nevēlamas parādības kā nesekmība, otrgadniecība.., [kuru] neizbēgamas sekas ir atbirums.
3.tikai dsk. Atbiras.
PiemēriSaslaucīt atbirumus.
  • Saslaucīt atbirumus.
  • Šķūnī jau cēla augšā pēdējos, smaga zemes mitruma pievilkušos kūļus... meitas un vīri ar grābekļiem grābāja kopā atbirumus, bēra maisos un nesa mašīnas augšā.
Avoti: 1. sējums