atblāzmoties
atblāzmoties parasti 3. pers., -ojas, pag. -ojās; refl.
1.Refl. → atblāzmot1.
PiemēriSpoži atblāzmojas ugunskuri.
- Spoži atblāzmojas ugunskuri.
- Naktīs bieži uzliesmoja apgaismošanas raķetes - visa apkārtne atblāzmojās spilgtā gaismā.
2.Atspoguļoties (kur) – par ko blāzmojošu.
PiemēriKvēloja visa debess mala, ugunsgrēks atblāzmojās mākoņos, it kā arī tur plandītos liesmas.
- Kvēloja visa debess mala, ugunsgrēks atblāzmojās mākoņos, it kā arī tur plandītos liesmas.
- ..uz garāžas sienas spilgti atblāzmojās divi lieli, dzelteni apļi.
2.1.pārn. Izpausties (sejā, acīs) – par pārdzīvojumu.
PiemēriSejā atblāzmojās prieks.
- Sejā atblāzmojās prieks.
- Klāvs izslējās liels, augsts un kaulains kā vecs, zarains koks. Pēkšņa liela, bet tāla.. cerība atblāzmojās viņa acīs.
Avoti: 1. sējums