atbēgt
atbēgt -bēgu, -bēdz, -bēg, pag. -bēgu; intrans.
1.Bēgot atklāt šurp. imperf. Bēgt šurp. Bēgot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
PiemēriSuns atbēga pie gana.
2.Bēgot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ). imperf. Bēgt nost (sānis, atpakaļ).
PiemēriZēns atbēga no ceļa nost.
Avoti: 1. sējums