Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
atkapāt
atkapāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Kapājot atdalīt. imperf. Kapāt nost.
PiemēriAtkapāt kokam saknes.
  • Atkapāt kokam saknes.
  • Gandrīz pēc katras pusstundas Laucis [kapteinis] apturēja mašīnu, un komanda atkapāja no bortiem tonnām ledu..
  • Pie Rembates vācieši nozāģējuši parkā apses un nolaiduši pāri ceļam. Galotnes kaut cik atkapātas..
2.Kapājot padarīt neasu (darba rīku, kam ir asmens vai asa mala).
PiemēriAtkapāt cirvi.
  • Atkapāt cirvi.
Avoti: 1. sējums