atlīst
atlīst -lienu, -lien, -lien, pag. -līdu; intrans.
1.Lienot atkļūt šurp (par rāpuļiem, tārpiem, arī par kukaiņiem). imperf. Līst šurp. Lienot, rāpojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
PiemēriOdze atlīdusi līdz mežmalai.
- Odze atlīdusi līdz mežmalai.
- Tārps atlien pa ābeles zaru.
- Zalktis atlien atpakaļ upē.
1.1.Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, atkļūt šurp. Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
PiemēriAtlīst uz vēdera.
- Atlīst uz vēdera.
- No devītās rotas komandiera [kaujas laikā] atlīda ziņnesis..
- Līdz pašam ierakumam atlīda sanitāre Valda..
- ..apkopējas kaķis atlien un nogulstas pie kājām...
2.sar. Lēni, klusi (arī slepeni) ejot, atkļūt šurp.
PiemēriJauno grāvi aplūkot pa krūmiem klusi atlīda arī vecais Akmanis..
- Jauno grāvi aplūkot pa krūmiem klusi atlīda arī vecais Akmanis..
- ..Kuniberts demonstratīvi atstāja sapulci un līdz ar viņu vēl kādi trīs četri.., kuri vēlāk atlīda atkal klusu atpakaļ...
- pārn. Un, kad kaķa soļiem atlien vakars, Dzirdu zvaigžņu melodiju tālu.
Avoti: 1. sējums