atlīt
atlīt parasti 3. pers., -līst, pag. -lija; intrans.
1.Ielīt, salīt (atpakaļ).
PiemēriBrīžiem tā [straume] izskrēja no krastiem, apnēsā ar iesarkaniem nogulsnējumiem zaļo zāli un atkal atlija atpakaļ izskalotajos krastos.
- Brīžiem tā [straume] izskrēja no krastiem, apnēsā ar iesarkaniem nogulsnējumiem zaļo zāli un atkal atlija atpakaļ izskalotajos krastos.
- sal. Rītam austot, niknās vēja brāzmas.. saplaka, un reizē ar tām saplaka arī vilnis... augstu saceltās bangas it kā atlija atpakaļ jūras dzīlēs.
2.Nolīt nost, izlīt (par daļu no kā).
PiemēriNo krūzes atlija piens.
- No krūzes atlija piens.
3.Pēc lietus kļūt mīkstam, stipri dubļainam (par ceļu, augsni). Atmiekšķēties.
PiemēriVasarā gandrīz katru dienu, ja vien ceļš nav atlijis un slidens, pāri Žagaram.. brauc kolhoza mašīnas.
- Vasarā gandrīz katru dienu, ja vien ceļš nav atlijis un slidens, pāri Žagaram.. brauc kolhoza mašīnas.
- Jau tā bedrainais ceļš pa nakti tiešām stipri atlijis, riteņi ik bridi šļakstījās dziļās peļķēs..
- Mīcīdams atlijušos mālus un pīdamies kuplajos lakstos, beidzot nokļuvu līdz ilgotajam mērķim.
Avoti: 1. sējums