atlūgties
atlūgties -lūdzos, -lūdzies, -lūdzas, pag. -lūdzos; refl.
1.Izlūgties, lai atbrīvo (no kā) Izlūgties, lai atļauj (ko nedarīt).
PiemēriVelns grib atlūgties [no soda].
- Velns grib atlūgties [no soda].
- Kārlis atlūdzās no saviem kausa biedriem, jo gribēja to pasauli [zaļumballi] tuvāk apskatīt.
- Vienīgi no hinkala atlūdzos - tie bija par daudz saķiplokoti ķiļķeni.
- Es ar' mīļi atlūdzos: Es neiešu šoruden..
1.1.novec. Iesniegt lūgumu, lai atbrīvo (no darba, ieņemamā amata).
PiemēriAtlūgties no amata.
- Atlūgties no amata.
Avoti: 1. sējums