Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
atslaucīt
atslaucīt -slauķu, -slauki, -slauka, pag. -slaucīju; trans.
1.Slaukot atvirzīt šurp. imperf. Slaucīt šurp. Slaukot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
PiemēriAtslaucīt nobirušās lapas līdz kaudzei.
2.Slaukot atvirzīt nost (sānis). imperf. Slaucīt nost (sānis).
PiemēriAtslaucīt lapas no celiņa.
Avoti: 1. sējums