atslaucīt
atslaucīt -slauķu, -slauki, -slauka, pag. -slaucīju; trans.
1.Slaukot atvirzīt šurp. imperf. Slaucīt šurp. Slaukot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
PiemēriAtslaucīt nobirušās lapas līdz kaudzei.
- Atslaucīt nobirušās lapas līdz kaudzei.
- Meita atslaucīja skaidas pie plīts.
2.Slaukot atvirzīt nost (sānis). imperf. Slaucīt nost (sānis).
PiemēriAtslaucīt lapas no celiņa.
- Atslaucīt lapas no celiņa.
- Atslaucīt sniegu no durvju priekšas.
Avoti: 1. sējums