atvākt
atvākt -vācu, -vāc, -vāc, pag. -vācu; trans.
1.Atgādāt, atdabūt šurp. imperf. Vākt šurp.
PiemēriAtvākt lūžņus.
1.1.sar. Atnest, atvest.
PiemēriBet Ārija smejas. «Tagad es tev kaut ko palasīšu...» Viņa atkal atvāc šurp savu dienasgrāmatu.
2.Atvirzīt nost (sānis, atpakaļ). imperf. Vākt nost (sānis, atpakaļ).
PiemēriTā atvāca bļodiņas no viņa nostāk.
Avoti: 1. sējums