atvākties
atvākties -vācos, -vācies, -vācas, pag. -vācos; refl.; sar.
Pārnākt dzīvot ar visām mantām, visu iedzīvi. imperf. Vākties šurp. Atnākt, ierasties.
PiemēriAtvākties uz jaunu dzīvokli.
- Atvākties uz jaunu dzīvokli.
- Atvākties no laukiem uz pilsētu.
- Viņa nevar laikā atvākties.
Avoti: 1. sējums